Pēc dabas esmu cilvēks, kuram nepatīk padoties. Nepatīk sajust dubļus mutē, smiltis smaganās un zaudējumu, kas spēj pievilkt tuvāk zemes virsmai kā pati gravitāte.
Es nesaprotu cilvēkus, kuri pēc piektdienas nodzertajām naktīm dodās mājās, lai izgulētos, savāktos, darītu kaut ko produktīvu... Tas skan pēc atrunām! skan pēc nolaista deguna! Ja tu dodies astoņos no rīta uz mājām vai uz kādu citu virzienu, kas nav alkohola veikals, tad es sajūtu riebumu, necieņu, žēlumu pret tevi, lupata!
Tas ir tas pats, kas doties uz sporta zāli, iesildīties un doties mājās? Kā tu vari skatīties spogulī un pēc tādiem notikumiem saskatīt savu dzimumlocekli? Kā viņš nav sarāvies mikrometros?
Dzīvojot šajā nemotivētajā pasaulē es sapratu, ka man jābūt virzītājspēkam, kas virza tevi uz priekšu pretīm mērķim tik spēcīgi, kā gandrīz uz minetu sagruzīta meitene ballītē tallinas ielas pirts tualetē.
Tā es izmisis un izsalcis pēc palīdzības meklēju uzmundrinājumu pornogrāfiskajās lapās nejauši atradu virtuālos interneta censoņus, kuri ir izveidojuši motivējošas bildes, kuras, cerams, novirzīs Tevi uz pareizā ceļa, dēls.
Es nēesmu viens..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru