Šis ievads ir velīts visiem
tiem,kas prot lasīt,bet nepievērš lielu uzmanību tam ko lasa.
Dzīve ir smilšukaste, kurā tu
pamosties 5 no rīta bez drēbēm, un domā kā es te nokļuvu?
Mēs esam trīs jauni liepilsētas jaunā kaluma buki un šis ir mūsu stāsts…
Viss sākās kādā reti skaidrā
svētdienas dienā, saule svilināja un sviedru dziedzeri maigi flirtēja ar garām
skrienošo savvaļas antilopju migrāciju. Mēs saskrējāmies vietējā dzertuvē, bet
mērķis bija uzturēt šo dienu šķīstu un skaidru no apreibinošiem šķidrumiem,
tāpēc – netipiski mums, izlēmām doties baudīt kultūru. Kūltūras, protams,
nebija.Un tad nāca atklāsme,ka meklējam atbildes visās nepareizajās vietās.
Īstās atbildes slēpjas – Pudeles dibenos, meiteņu dibenos un visādos citos
dibenos ( tikai ne džeku).
Kas ir meitenes? Un kā alkohols
ir ar viņām saistīts? Godīgi sakot, robeža ir tik ļoti šaura, ka gandrīz
vienmēr rodas erekcija uz paģirām.
Bet ne par to ir šis stāsts…
Stāsts ir par 3 salašņām,kas vienas dienas laikā izlēma revolucionizēt savu un
citu attieksmi pret degradāciju un no tās izrietošajām sekām – apmāti ar
sieviešu psiholoģiju un anatomiju ( uzsvars uz anatomiju) mēs nonācām pie
slēdziena,ka šīs tēzes un hipotēzes (kaut vai diastēzes) ir jādara publiskas –
kā publiskās tualetes, kurā jebkurš, kuram nav pašcieņas un sevis vērtes var
atviegloties ar apziņu,ka viņš nav vienīgais. Tu neesi viens – Tu esi nulle!
Bet toties kāda…Tāda,kas prot lasīt. Laipni aicināts klubiņā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru